Es nezinu, vai tā ir mana vaina
Ka visa dzīve šķiet kā viena balkona aina
Es nezinu, kas tev ir padomā
Bet manā scenārijā rakstīts savādāk
Es slīkstu ikdienā un ģībstu brīvdienās
Es ticu pasakām ārpus grāmatām
Es nespēju tev dot mieru kāroto
Es nesaprotu šo stāstu melnbalto
Es slīkstu ikdienā un ģībstu brīvdienās
Priekškars veras, gatavojies ķert
Tu gribi, lai es malā sēžu ɾāma
Kā pelēcība gluži nemanāma
Tu gribi, lai es uzvedos kā dāma
Bet tas, kas padodas vislabāk man, ir drāma
Tu gribi, lai es malā sēžu ɾāma
Kā pelēcība gluži nemanāma
Tu gribi, lai es uzvedos kā dāma
Bet tas, kas padodas vislabāk man, ir drāma
Es ɾakstu tɾaģēdiju cerībā
Ka uzvarēšu pati sevi derībās
Un turpinu caur bildēm smaidīgām
Es tevi pierunāt uz beigām laimīgām
Es slīkstu ikdienā un ģībstu brīvdienās
Es ticu pasakām ārpus grāmatām
Es nespēju tev dot mieru kāroto
Es nesaprotu šo stāstu melnbalto
Es slīkstu ikdienā un ģībstu brīvdienās
Priekškars veras, gatavojies ķert
Tu gribi, lai es malā sēžu ɾāma
Kā pelēcība gluži nemanāma
Tu gribi, lai es uzvedos kā dāma
Bet tas, kas padodas vislabāk man, ir drāma
Tu gribi, lai es malā sēžu ɾāma
Kā pelēcība gluži nemanāma
Tu gribi, lai es uzvedos kā dāma
Bet tas, kas padodas vislabāk man, ir drāma
Bet tas, kas padodas vislabāk man, ir drāma
Priekškars veras, gatavojies ķert
