Man Sava Viedokļa Nav

Vīns, sveces, segas un cīgas
Istaba netīrīta
Bet uz putekļiem tu piever acis un
Brīdī, kad saule jau spīd
Uzvelc drēbes un brīdini mani, ka
Šis viss jau beigsies drīz
Man tādu domu vēl nav
Man vēl ko teikt tev ir daudz
Klau, es aizbraukšu ciemos, vai tad tas nav atļauts
Varam satikties citur, būšu pretī uz pieturu
Kur ir tas smaids, kuru vēl atceros
Klusi, bez liekām kustībām uz manu
Pusi tu pabīdi ɾoku, kuru neņemšu
Klusi, bez liekām atɾunām
Es neesmu dusmīgs
Un kāpēc lai būtu? Mēs vēl neesam
Veci, mēs kļūstam sveši, atceries, tu man
Teici, ka negribi viena, un es arī nē
Veci, divdesmit seši kādreiz nelikās daudz
No divi kļuvām par četɾi
Tu man galvu jauc
Kāpēc mēs darām sev pāri? Mēs kādreiz bijām pāris
Tu dari sev pāri, es tev nevaru pārmest
Mēs darām sev pāri, mēs vairs neesam pāris
Es daru sev pāri, šo es nevaru aizmirst